Māra Kažociņa dzimusi 1936. gada 17. jūlijā Rīgā kordiriģenta, Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra ilggadējā darbinieka, tenora Eduarda Kažociņa (1891–1965), komponista Kārļa Kažociņa brāļa, un valsts ierēdnes Lauras Kažociņas (1903–1944) ģimenē. Interese par mākslu Mārai radusies jau bērnībā, jo tēvs bija ne tikai talantīgs mūziķis, bet arī aizrautīgs amatieris gleznotājs. Mācoties Rīgas 3. vidusskolā, Māra sāka apmeklēt Arodbiedrību centrālā kultūras nama akvarelista Eduarda Jurķeļa vadīto Tautas tēlotājas mākslas studiju, bet papildus privāti mācījās pie tolaik jaunā gleznotāja Edgara Iltnera, kuru viņa uzskatīja par savu īsteno skolotāju.

Tad sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā (1957–1963). No 1963. gada novembra līdz pat savai nāvei Māra Kažociņa strādāja par mākslinieci Rīgas Medicīnas institūtā, noformējot telpas, dekorējot pasākumus, darinot ilustrācijas rakstiem medicīnas izdevumos. Tomēr viņa nekad neaizmirsa par savu patieso misiju – būt gleznotājai. 1969. gadā Māra Kažociņa kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru un uzreiz aktīvi iesaistījās tās organizētajos plenēros, semināros, sabiedriskajā darbā. Gleznotājas mūžs aprāvās 1992. gada 26. augustā Ventspilī, kur viņu nogādāja no mākslinieku plenēra Pāvilostā. Māra Kažociņa apbedīta Rīgā, Meža kapos.

Māras Kažociņas gleznas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Latvijas Mākslinieku savienības krājumā, Liepājas, Ogres un Talsu muzejos, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā un ASV.

Gleznotāja dzīves laikā sarīkoja vairāk nekā 20 personālizstādes, pēc viņas nāves organizētas vairākas piemiņas izstādes, tomēr tā ir pirmā Māras Kažociņas darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kurai atlasīti vairāk nekā 30 audekli no LNMM un Patrika Markēviča kolekcijām.

Teksts: Irēna Bužinska